Viena no skaistākajām Pārdaugavas jūgendstila pērlēm ir ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna 20. gadsimta sākumā projektētais īres nams Slokas ielā 31. Nama fasādei ir raksturīga formu izkoptība, savukārt rotājumi ir tik atturīgi, ka tos pamana tikai paši vērīgākie garāmgājēji. Šī ēka ilgus gadus kalpojusi kā baroneses privātklīnika, kā arī dažādos laika periodos tajā dzīvojušas Latvijas vēsturei nozīmīgas personas.
Iemūžina latvisko identitāti
20. gadsimta sākumā Rīgas pilsētas pārvalde jautājumos, kas attiecās uz būvniecību, sekoja Vācijas piemēram. Vācijā būvēja augstus lielus īres namus, bet citās Eiropas pilsētās cēla mazus. Salīdzinājumam – Rīgā un Berlīnē vienā ēkā dzīvoja ap septiņdesmit iedzīvotāji, bet Londonā – līdz desmit. Laikā, kad tika celts nams Slokas ielā 31, 1908. gadā, Rīga piedzīvoja jūgendstila uzplaukumu. Šī ir plastiski veidota un bagātīgi dekorēta četru stāvu mūra ēka, kas pārstāv jūgendstila nacionālā romantisma virzienu. 20. gadsimta sākumā Āgenskalna rajonā parādījās vairākas Konstantīna Pēkšēna nacionālā romantisma celtnes. Tas bija arhitekta mēģinājums savu nacionālo identitāti iemūžināt ēkās. Ne velti nams tiek dēvēts arī par “dzimtenes mākslas. Stila pārstāvi. Jānis Krastiņš, arhitektūras doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis apraksta nacionālo romantismu kā spilgtu 20. gadsimta parādību. Laikā no 1905. līdz 1911. gadam latviešu mākslinieki strādāja pie savas nacionālās būvmākslas radīšanas, izmantojot dažādus dekoratīvos elementus, kas ataino viņu nacionālo identitāti.
Konstantīna Pēkšēna rokraksts
Nams ir īpašs ne vien ar stilu, ko tas pārstāv, bet arī ar tajā iestrādāto K. Pēkšēnam raksturīgo rokrakstu. Arhitekts vadījās pēc pārliecības, ka nepietiek vien ar to, ka pilsētas apbūvē ar lieliem skaistiem namiem pie bruģētām ielām ar kanalizāciju un citām labierīcībām. Papildus tam nepieciešams nodrošināt arī to, lai katrā dzīvoklī iespīd saule, tāpat jāgādā arī par dārziem, sporta un rotaļu laukumiem. K. Pēkšēna talants un spējas, projektējot visdažādāko ēku fasādes, šķiet, bija bezgalīgas. Var vien apbrīnot, cik prasmīgi arhitekts izveidojis Slokas ielas 31 fasādes detaļas, padarot namu par unikālu stila un laika pieminekli. Šī ir gleznaina, sarežģītā apjomu kārtojumā veidota jūgendstila ēka ar plašu apdares materiālu klāstu. Ārsienas bija nokrāsotas laikmetam raksturīgā tonī – monohromi dzeltenas, bet dekoratīvo ķieģeļu laukumi – sarkanbrūni. Pirmais stāvs ir apšūts ar šūnakmens rustiem, izveidojot arī sarkanu ķieģeļu laukumus. Savukārt trešais stāvs veidots pildrežģa konstrukcijā. Ēkā ir divas kāpņu telpas ar ieeju gan no Slokas, gan no Mārtiņa ielas. Sākotnēji pirmajā stāvā bijuši izvietoti divi lieli un plaši dzīvokļi. Ēkas vienā daļā izbūvēts astoņu istabu dzīvoklis ar atsevišķu ieeju no Slokas ielas un saimniecības ieeju no kāpņu telpas iepretim Mārtiņa ielai. Otram piecu istabu dzīvoklim ieeja bijusi no kāpņu telpas pret Mārtiņa ielu. Augstāk katrā stāvā atradušies divi piecu un sešu istabu dzīvokļi ar virtuvi, pieliekamo, vannas istabu un tualeti.
Ministru un buržuāzijas nams
Kopš nama uzcelšanas to apdzīvojuši ievērojami ļaudis, un viens no tiem ir Antons Balodis – latviešu diplomāts, rakstnieks un literatūras kritiķis. Visbiežāk kritiķis aprakstījis Raiņa darbus, literatūras pasaulē viņš ir pazīstams ar pseidonīmu Antons Krauja. 1906. gada A. Balodis emigrēja uz Šveici, vēlāk uz Franciju, bet pēc atgriešanās kļuva par Latvijas ārlietu ministru un bija apmeties Slokas ielas 31. namā. Ēku apdzīvojuši dažādi unikāli ļaudis. Līdz pat 1940. gadam namā darbojās baroneses Adas Firks privātklīnika, kas tolaik bija viena no ievērojamākajām valstī. Vēlāk ēku pielāgoja administratīvām vajadzībām, savukārt jau 90. gados tajā atradās Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija un citas pašvaldības iestādes.
Vēsturiskais mantojums
Fasādi joprojām rotā oriģinālie dekoratīvie motīvi, tāpat saglabājušās namam piederošās metāla detaļas – balkona margas, ūdens notekas un karogu turētāji. Iekštelpās aizvien kalpo vecas metāla margas. Āgenskalna arhitektūras pērles atjaunošana ir iespēja arī saglabāt daļu latviskās identitātes.
Videosižets no LTV raidījuma “Ielas Garumā”